Lielveikalos nopērkamais baziliks podiņos vai iepakojumos bieži vien novīst ātrāk, nekā mēs paspējam to izlietot. Tā vietā, lai pārpalikumus izmestu miskastē, tos var pavisam vienkārši pārvērst jaunos, kuplos stādos.
Viss, kas tam nepieciešams, ir glāze ūdens un nedaudz pacietības. Šī metode strādā pārsteidzoši labi un ļauj tikt pie bezmaksas garšaugu krājumiem uz palodzes visa gada garumā.
Kā izvēlēties īstos zarus pavairošanai
Ne katrs bazilika kātiņš, ko atrodam veikalā, būs piemērots jauna auga audzēšanai. Ja pērkat baziliku iepakojumā, rūpīgi apskatiet stumbrus – tiem jābūt stingriem un sulīgi zaļiem. Izvairieties no tādiem zariņiem, kas ir palikuši mīksti, glumi vai uz kuru lapām redzami tumši plankumi.
Svarīgi, lai baziliks smaržotu svaigi. Ja jūtat skābenu vai nepatīkamu smaku, tas nozīmē, ka augā jau sākušies pūšanas procesi un tas visticamāk neiesakņosies. Vislabāk izvēlēties pēc iespējas veselīgākos un spēcīgākos zarus, jo tiem būs vairāk enerģijas, lai izdzītu jaunas saknes.
Pareiza griešana un sagatavošana
Kad esat izvēlējušies labākos zarus, tie ir jāsagatavo. Jums būs nepieciešamas asas šķēres vai nazis. Šis ir būtisks brīdis – griezumam jābūt tīram, nevis saspiestam, lai ūdens varētu viegli cirkulēt auga audos.
Nogrieziet aptuveni 15 līdz 20 centimetrus garu zariņu. No tā apakšējās daļas uzmanīgi noplūciet visas lapas, atstājot tikai dažas pašā augšpusē. Tas ir jādara tādēļ, lai augs visu savu spēku veltītu sakņu audzēšanai, nevis lapu uzturēšanai. Turklāt lapas, kas atrodas ūdenī, ātri sāk pūt, un tas var sabojāt visu procesu. Uz kātiņa jāpaliek vismaz pāris vietām, kur kādreiz augušas lapas – tos sauc par mezgliem, un tieši no turienes parasti sāk dīgt pirmās saknītes.
Sakņu audzēšana ūdens glāzē
Sagatavoto zariņu ielieciet glāzē ar istabas temperatūras ūdeni. Nav nepieciešams nekāds speciāls mēslojums vai augšanas stimulatori – parasts krāna ūdens derēs lieliski. Glāzi novietojiet gaišā vietā, piemēram, uz virtuves palodzes.
Tomēr esiet uzmanīgi ar tiešiem saules stariem. Ja saule būs pārāk karsta, ūdens glāzē var sakarst un burtiski “izvārīt” jaunos asnus, vai arī apdedzināt maigās lapiņas. Vislabāk izvēlēties vietu, kur ir daudz gaismas, bet nav tieša svelme.
Viens no galvenajiem noslēpumiem ir regulāra ūdens maiņa. Mainiet to ik pēc dienas vai divām. Svaigs ūdens nodrošina augam nepieciešamo skābekli un neļauj savairoties baktērijām, kas liek kātiņam kļūt brūnam un gļotainam.
Baziliks saknes dzen diezgan ātri. Pirmos mazos izciļņus jeb “pumpiņas” uz kātiņa pamanīsiet jau pēc piecām dienām. Aptuveni nedēļas laikā saknes jau būs skaidri redzamas un sasniegs pāris centimetru garumu.
Kad sakņu sistēma ir kļuvusi kupla un saknītes ir apmēram 4 līdz 5 centimetrus garas, baziliks ir gatavs pārcelties uz pastāvīgu mājvietu podiņā. Izvēlieties irdenu augsni, kas labi laiž cauri ūdeni. Pēc iestādīšanas pirmajās dienās zemi turiet labi mitru, lai augam nebūtu šoks no pārejas no ūdens uz augsni.
Kāpēc tas ir tā vērts
Šis vienkāršais triks ne tikai ietaupa naudu, bet arī palīdz izvairīties no lieka plastmasas iepakojuma pirkšanas. Turklāt mājās audzēts baziliks parasti ir daudz izturīgāks nekā tie stādi, ko nopērkam veikalā un kas bieži vien pēc pāris dienām novīst.
Ja vēlaties, lai jūsu jaunais baziliks augtu kuplumā, nevis tikai stieptos garumā, neaizmirstiet tam regulāri nokniebt galotni. Kad augs sasniedzis kādu 15 centimetru augstumu, vienkārši nogrieziet pašu augšējo daļu. Tas liks bazilikam sākt augt uz sāniem, veidojot kuplu un bagātīgu krūmu, no kura varēsiet plūkt lapas savai picai vai pesto mērcei vēl ļoti ilgi.
